Endokrīnā sistēma

2. Organisma iekšējās vides relatīvais nemainīgums un līdzsvars, ko uztur endokrīnā sistēma.
4. Sievietes dzimumhormons, kas atbild par sekundārajām dzimumpazīmēm un ciklu.
6. Smadzeņu pamatnē esošs dziedzeris, kas ražo tropos hormonus un augšanas hormonu.
8. Vīrieša pāra dzimumdziedzeris, kas atrodas maisiņā ārpus vēdera dobuma.
9. Galvenais neiroendokrīnais integrācijas centrs smadzenēs, kas dod komandas hipofīzei.
10. Tauriņveida dziedzeris kakla priekšpusē, kas regulē vispārējo vielmaiņas ātrumu.
13. Slānis, kas veido lielāko daļu virsnieru masas un sintezē steroīdos hormonus (piemēram, aldosteronu).
15. Cukura līmeni pazeminošs hormons, ko ražo aizkuņģa dziedzera beta šūnas.
16. Hormons, ko ražo epifīze tumsā un kas regulē miega ciklu.
17. Galvenais "stresa hormons", ko izstrādā virsnieru garoza.
18. Viela, kas kritiski nepieciešama vairogdziedzera hormonu (T3 un T4) sintēzei.

1. Endokrīno dziedzeru izstrādātie ķīmiskie vēstneši, kas pa asinsriti ceļo uz mērķa audiem.
3. Šūnas vai audi, uz kuriem iedarbojas konkrētais hormons, pateicoties specifiskiem receptoriem.
4. Čiekurveida dziedzeris smadzenēs, kas darbojas kā bioloģiskais pulkstenis.
5. Jaukta tipa dziedzeris, kas ražo insulīnu un glikagonu.
7. Divi nelieli dziedzeri virs nierēm, kas ražo kortizolu un adrenalīnu.
11. Zibenīgas reakcijas stresa hormons, ko briesmu brīdī izdala virsnieru serde.
12. Sievietes pāra dzimumdziedzeris mazajā iegurnī.
13. Hormons, ko ražo aizkuņģa dziedzera alfa šūnas un kas paaugstina glikozes līmeni asinīs.
14. Vīrieša galvenais androgēnais hormons, ko ražo sēklinieki.