Latviešu valoda

2. -vārdšķira, kas aizvieto lietvārdu vai īpašības vārdu (es, tu, tas, savs).
4. -nemaināma vārdšķira, kas izsaka emocijas, gribu vai aicinājumu (piem., ak!, āi!, nu!, uz priekšu!).
5. -vārdšķira, kas norāda īpašību (liels, zaļš, ātrs).
9. -teikuma priekšmets; norāda, par ko vai par ko runā (Kas? Kas dara? piem., Suns rej – "suns").
13. -ar komatiem atdalīts teikuma loceklis.
15. -nemaināma vārdšķira, kas pastiprina vai niansē nozīmi (taču, gan, vai, pat).
18. -teikuma loceklis, kas norāda vietu, laiku, veidu, iemeslu, mērķi u. tml. (atbild uz kur? kad? kā? kādēļ?).
19. -nemaināma vārdšķira, kas norāda sakarību starp vārdiem (uz, bez, caur, pēc).
20. -vārda daļa aiz saknes; veido jaunu vārdu vai formu (piem., -nieks, -ība, -ums).
21. -vārdšķira, kas nosauc būtnes, priekšmetus, parādības (māja, suns, prieks).

1. -teikuma loceklis (parasti lietvārds), kas precizē citu lietvārdu un atrodas tajā pašā locījumā (piem., mans brālis ārsts).
3. -vārdšķira, kas izsaka darbību vai stāvokli (skrien, guļ, domā).
6. -teikuma loceklis, kas apzīmē priekšmeta īpašību vai piederību (parasti īpašības vārds vai lietvārds ģenitīvā; piem., zaļa zāle, brāļa māja).
7. -nemaināma vārdšķira, kas savieno teikuma daļas (un, bet, jo, ka).
8. -Lietvārda pamazināmā, mīļojamā forma, ko izmanto, lai norādītu uz mazu izmēru vai paustu pozitīvu attieksmi.
10. -citāds pēdiņās
11. -vārda daļa, kas atrodas pirms saknes un maina nozīmi (piem., aiziet, pieiet, iziet).
12. -valodas lietojums konkrētā situācijā; izteikums (mutisks vai rakstisks).
14. -vārdšķira, kas norāda skaitu vai kārtu (viens, pieci, pirmais).
16. -strukturāli un intonatīvi noformēta vienība, kas izsaka pilnīgu domu.
17. -darbības vārda kategorija, kas pauž attieksmi pret realitāti (īstenība, vēlējums, pavēle).