Psiholoģijas termini

1234567891011121314151617181920212223242526272829303132333435363738394041424344454647484950
Across
  1. 1. Filozofisks jēdziens, kas izsaka reliģiski ideālistisku priekšstatu par pārdabisku spēku, kurš iepriekš nosaka visus notikumus cilvēku dzīvē.
  2. 4. Zināma sociālas iekārtas nemainīgu un egoistisku dziņu pastāvīga nomākšana un apvaldīšana.
  3. 7. Cilvēka pašizjúta, savas vērtības zaudēšana, draudi kļút par neko.
  4. 8. Uztraukumu un trauksmes cēloņi.
  5. 11. Sabiedriskā subjekta mijiedarbība ar ārējo pasauli, gan arī šādas mijiedarbības rezultāts. Šādā izpratnē pieredze tieši saplúst ar visu sabiedrisko praksi kopumā.
  6. 12. Dabiskās un sociālās pasaules karte (koordinātu sistēma).
  7. 14. Emocionāla reakcija pret riebīgo (uzspiesto, nevajadzīgo, varmācīgo).
  8. 20. Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas cilvēku spēju,zināšanu, vērtības atzīšana.
  9. 21. Fizisks nemiers, kas pārsniedz normālu bērna kustīgumu. Šādi bērni nespēj nosēdēt mierīgi pat nedaudzas minūtes.2interakcija Process, kurā cilvēki darbojas un mijiedarbojas savā starpā
  10. 24. Sāpju un nerimstošu ciešanu rezultāts.
  11. 25. Principu un likumu noliegšana.
  12. 26. Pozitīva attieksme pret objektīvo realitāti, nākotni; pārliecība par pasaules un dzīves vērtību, labā uzvaru pār ļauno.
  13. 27. Pielāgoties, piemēroties.
  14. 28. Nepieciešams sakars starp parādībām, no kurām sākotnējā kā cēlonis izraisa citu kā sekas.
  15. 29. Attieksmēs un sakarībās saistītu elementu kopums; noteiktā sakarībā esošu elementu plānveidīgs sakārtojums.
  16. 31. Nesavtīga gādība par citu cilvēku labklājību un gatavība uzupurēties citu labā.
  17. 32. Sāpju vēlēšanās.
  18. 35. Starppersonu kooperācijas un harmonijas pakāpe sabiedrībā.
  19. 37. Nesavaldīgs jútu izpausmē, tāds, kas strauji reaģē uz visu.
  20. 40. Rīcības cēloniskais pamats; rīcības pamatojums.
  21. 44. Indivīda atgrūšana no kādas konkrētas grupas.
  22. 45. Cilvēka garīgā attieksme pret apkārt esošo un attieksme pašam pret sevi.
  23. 46. Atmiņas zudums.
  24. 47. Spēja patvaļīgi atbildēt uz citu vajadzībām; pienākuma izjúta.
  25. 48. Reakciju virkne, kas ir sekas jebkura neparasta, spēcīga kairinātāja (stresora) iedarbībai uz organismu.
  26. 49. Psihoanalīzes procesā par regresiju sauc "aizsardzības mehānismu, ar kura palīdzību subjekts cenšas izvairīties no satraukuma..., atgriežoties uz agrīnas libido vai ES attīstības fāzes".
  27. 50. Relatīvs stabils cilvēka psihisko īpašību kopums, kas padara viņa darbību un attieksmes tipiski savdabīgas: sociāls raksturs - vēlēties darīt to, kas nepieciešams sabiedrībai; sociāls raksturs izpaužas kultúrā.
Down
  1. 2. Jútīgums.
  2. 3. Nenormāls psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
  3. 5. Psihiski jutekliska uztvere, objektīvās īstenības tieša uztveršana ar maņu orgānu palīdzību.
  4. 6. Mācība par esamību.
  5. 9. Īpatnējs uzskats, kas krasi atšķiras no vispārpieņemtajiem priekšstatiem un ir pretrunā (dažkārt tikai ārēji) ar veselo saprātu.
  6. 10. Emociju aktivācija cilvēka fizisko un psiholoģisko šķēršļu priekšā.
  7. 11. Pēkšņa dzīves pārmaiņa, negaidīts sarežģījums, sarežģīts apstāklis.
  8. 13. Negatīva attieksme pret pasauli; uzskats par ļaunā pārsvaru, par ciešanu neizbēgamību; drúms bezcerīgs nosakņojums; optimisma pretstats.
  9. 15. Emocionāli kognitīva struktúra, kas saistīta ar zaudējumu.
  10. 16. Cilvēks, kuru pārņēmusi tieksme valdīt, mocīt, pazemot citus cilvēkus.
  11. 17. Uzmanības pievēršana apkārtējiem cilvēkiem, priekšmetiem un parādībām.
  12. 18. Personas pieredzes vienotība; pārliecinoša līdzsvarotība; personības nesadalīšanās prāta un emocionālā fragmentārismā; spēja saistīties ar citiem savas personas pieredzes vienotībā.
  13. 19. Vārda izcelsme un radniecība ar citiem tās pašas valodas vai citu valodu vārdiem.
  14. 22. Sasprieguma samazināšana, atslābināšana, vājināšana.
  15. 23. Aizgrābts, slimīgi rosīgs.
  16. 30. Savstarpēja iedarbība, rīcība.
  17. 33. Dzimumdziņa
  18. 34. Uzvedību regulējoša emocija (Mowner, 1960); cerību afektīvais komponents ir interese.
  19. 36. Afektīvi kognitīva struktúra, kuras pamatā ir situācijas (notikuma) bīstamība.
  20. 38. Pašapliecinājums par spīti tam, ka tiek mēģināts traucēt ES apstiprināt pašam sevi.
  21. 39. Galējība, ko cilvēks pārdzīvo kā personīgo galu. Trauksme par nebútību, neesamību, paša beigu apzināšanās.
  22. 41. Dziļš afekts, kas rodas ilgstošas pārmērīgas negatīvas motivācijas (stimulācijas)iedarbībā.
  23. 42. Cēloņu un seku likums;cilvēku un visu dzīvo bútņu dzīves un darbības seku kopums, liktenis.
  24. 43. Pirms pieredzes. Apziņas satura struktúras, arī zināšanu un sapratnes formas, kas organizē, postulē pieredzi, bet nav rezultāts, neizriet no pieredzes.