Across
- 3. Planēta kuras atmosfēru galvenokārt veido oglekļa dioksīds.
- 5. Spiediena mērvienība.(Nosaukta par godu Blēzam Paskālam.)
- 7. Zvaigznes redzamā virsma — tās atmosfēras zemākais, blīvākais slānis, no kura nāk tās starojuma galvenā daļa.
- 11. Dabiski veidojusies, irdena Zemes virskārta, kura sastāv no dažādu iežu daļiņām un tai ir raksturīga auglība.
- 15. Liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
- 17. Viens no Zemes apvalkiem, kuru veido ūdens, kas atrodas okeānos, jūrās, virs zemes virsmas (ezeri, upes, purvi un citi iekšzemes ūdeņi) un pazemē (gruntsūdeņi).
- 18. Perpendikulārais spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
- 20. Līdzenums, kas izvietots zemu virs jūras līmeņa (līdz 200 m vjl).
- 21. Planēta, kuras vienam no pavadoņiem (Fēbe) nav atmosfēra.
- 22. Dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
- 23. Biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi un nedzīvā apkārtējā vide, kurā tie dzīvo.
- 25. ... tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.
- 27. Zemes garozas kustības tektonisks process, kurā liela izmēra litosfēras plātne iebīdās zem citas plātnes.
- 28. Gāze, kura ietilpst zemes atmosfērā. (0,93%)
- 29. visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
- 31. Plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas. Tā ir ķīmiska viela, ko veido ūdeņradis un skābeklis, tā ķīmiskā formula ir H2O.
- 32. Dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
- 33. Pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
- 34. Gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
- 37. Sacietējis planētas ārējais slānis.
- 39. Litosfēru veido ap 50 km biezs Zemes ... slānis un ap 100 km biezs mantijas slānis.
- 40. Dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
- 41. Līdzenuma daļa ar absolūto augstumu 200 līdz 500 m virs jūras līmeņa un viļņotu virsmu.
Down
- 1. Trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
- 2. Senākā un stabilākā kontinentālās Zemes garozas daļa.
- 4. Sauszemes, jūru un okeānu dibenu virsmas nelīdzenumu kopums, kuri ir dažādi pēc izmēra, izcelsmes, vecuma un attīstības vēstures.
- 6. Ne tikai planētām, bet arī ... ir atmosfēra, kas ir to ārējais slānis, sākot ar fotosfēru.
- 8. Vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
- 9. Litosfēru veido ap 50 km biezs Zemes garozas slānis un ap 100 km biezs ... slānis.
- 10. Instruments, kuru lieto lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci.
- 12. Tik ļoti mazs organisms, ka to nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.
- 13. Gāze, kura ietilpst zemes atmosfērā.(21%)
- 14. Atmosfēra ir ... apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
- 16. Viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).
- 19. Gāze, kuru zemes atmosfēra satur visvairāk.(78%)
- 24. Termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
- 26. Vielas gāzveida stāvoklis apstākļos, kad gāzveida viela var atrasties līdzsvarā ar šķidru un cietu tās pašas vielas stāvokli.
- 30. Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
- 35. Zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.
- 36. Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mehānisko mijiedarbību.
- 38. Ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.