Across
- 1. Filozofisks jēdziens, kas izsaka reliģiski ideālistisku priekšstatu par pārdabisku spēku, kurš iepriekš nosaka visus notikumus cilvēku dzīvē.
- 4. Zināma sociālas iekārtas nemainīgu un egoistisku dziņu pastāvīga nomākšana un apvaldīšana.
- 7. Cilvēka pašizjúta, savas vērtības zaudēšana, draudi kļút par neko.
- 8. Uztraukumu un trauksmes cēloņi.
- 11. Sabiedriskā subjekta mijiedarbība ar ārējo pasauli, gan arī šādas mijiedarbības rezultāts. Šādā izpratnē pieredze tieši saplúst ar visu sabiedrisko praksi kopumā.
- 12. Dabiskās un sociālās pasaules karte (koordinātu sistēma).
- 14. Emocionāla reakcija pret riebīgo (uzspiesto, nevajadzīgo, varmācīgo).
- 20. Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas cilvēku spēju,zināšanu, vērtības atzīšana.
- 21. Fizisks nemiers, kas pārsniedz normālu bērna kustīgumu. Šādi bērni nespēj nosēdēt mierīgi pat nedaudzas minūtes.2interakcija Process, kurā cilvēki darbojas un mijiedarbojas savā starpā
- 24. Sāpju un nerimstošu ciešanu rezultāts.
- 25. Principu un likumu noliegšana.
- 26. Pozitīva attieksme pret objektīvo realitāti, nākotni; pārliecība par pasaules un dzīves vērtību, labā uzvaru pār ļauno.
- 27. Pielāgoties, piemēroties.
- 28. Nepieciešams sakars starp parādībām, no kurām sākotnējā kā cēlonis izraisa citu kā sekas.
- 29. Attieksmēs un sakarībās saistītu elementu kopums; noteiktā sakarībā esošu elementu plānveidīgs sakārtojums.
- 31. Nesavtīga gādība par citu cilvēku labklājību un gatavība uzupurēties citu labā.
- 32. Sāpju vēlēšanās.
- 35. Starppersonu kooperācijas un harmonijas pakāpe sabiedrībā.
- 37. Nesavaldīgs jútu izpausmē, tāds, kas strauji reaģē uz visu.
- 40. Rīcības cēloniskais pamats; rīcības pamatojums.
- 44. Indivīda atgrūšana no kādas konkrētas grupas.
- 45. Cilvēka garīgā attieksme pret apkārt esošo un attieksme pašam pret sevi.
- 46. Atmiņas zudums.
- 47. Spēja patvaļīgi atbildēt uz citu vajadzībām; pienākuma izjúta.
- 48. Reakciju virkne, kas ir sekas jebkura neparasta, spēcīga kairinātāja (stresora) iedarbībai uz organismu.
- 49. Psihoanalīzes procesā par regresiju sauc "aizsardzības mehānismu, ar kura palīdzību subjekts cenšas izvairīties no satraukuma..., atgriežoties uz agrīnas libido vai ES attīstības fāzes".
- 50. Relatīvs stabils cilvēka psihisko īpašību kopums, kas padara viņa darbību un attieksmes tipiski savdabīgas: sociāls raksturs - vēlēties darīt to, kas nepieciešams sabiedrībai; sociāls raksturs izpaužas kultúrā.
Down
- 2. Jútīgums.
- 3. Nenormāls psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
- 5. Psihiski jutekliska uztvere, objektīvās īstenības tieša uztveršana ar maņu orgānu palīdzību.
- 6. Mācība par esamību.
- 9. Īpatnējs uzskats, kas krasi atšķiras no vispārpieņemtajiem priekšstatiem un ir pretrunā (dažkārt tikai ārēji) ar veselo saprātu.
- 10. Emociju aktivācija cilvēka fizisko un psiholoģisko šķēršļu priekšā.
- 11. Pēkšņa dzīves pārmaiņa, negaidīts sarežģījums, sarežģīts apstāklis.
- 13. Negatīva attieksme pret pasauli; uzskats par ļaunā pārsvaru, par ciešanu neizbēgamību; drúms bezcerīgs nosakņojums; optimisma pretstats.
- 15. Emocionāli kognitīva struktúra, kas saistīta ar zaudējumu.
- 16. Cilvēks, kuru pārņēmusi tieksme valdīt, mocīt, pazemot citus cilvēkus.
- 17. Uzmanības pievēršana apkārtējiem cilvēkiem, priekšmetiem un parādībām.
- 18. Personas pieredzes vienotība; pārliecinoša līdzsvarotība; personības nesadalīšanās prāta un emocionālā fragmentārismā; spēja saistīties ar citiem savas personas pieredzes vienotībā.
- 19. Vārda izcelsme un radniecība ar citiem tās pašas valodas vai citu valodu vārdiem.
- 22. Sasprieguma samazināšana, atslābināšana, vājināšana.
- 23. Aizgrābts, slimīgi rosīgs.
- 30. Savstarpēja iedarbība, rīcība.
- 33. Dzimumdziņa
- 34. Uzvedību regulējoša emocija (Mowner, 1960); cerību afektīvais komponents ir interese.
- 36. Afektīvi kognitīva struktúra, kuras pamatā ir situācijas (notikuma) bīstamība.
- 38. Pašapliecinājums par spīti tam, ka tiek mēģināts traucēt ES apstiprināt pašam sevi.
- 39. Galējība, ko cilvēks pārdzīvo kā personīgo galu. Trauksme par nebútību, neesamību, paša beigu apzināšanās.
- 41. Dziļš afekts, kas rodas ilgstošas pārmērīgas negatīvas motivācijas (stimulācijas)iedarbībā.
- 42. Cēloņu un seku likums;cilvēku un visu dzīvo bútņu dzīves un darbības seku kopums, liktenis.
- 43. Pirms pieredzes. Apziņas satura struktúras, arī zināšanu un sapratnes formas, kas organizē, postulē pieredzi, bet nav rezultāts, neizriet no pieredzes.